Kosmiskā audzināšana

Savu pētījumu un darba gaitā Marija Montessori arvien vairāk attīstīja savas uz praksi orientētās pedagoģijas modeli, proti, dodot tam vienotu nosaukumu: kosmiskā audzināšana. Jau no šīs pasaules pirmsākumiem ir skaidrs, kāpēc pašapziņa un atbildība nav tikai indivīda vajadzība, bet gan svarīgs pienesums visas sabiedrības attīstībai.

Kosmoss kā veselums

Jēdziens “kosmoss” ietver visu, kas ir – no Universa līdz pat sīkākai būtnei. Marija Montessori uzsvēra, ka viss ir saistīts, viens no otra atkarīgs un viens otrā klātesošs. Cilvēks ir šī kosmosa daļa, sava veida mikrokosmoss lielajā makrokosmosā. Un katra radība pilda savu īpašo uzdevumu kosmiskajā radīšanas plānā.

Cilvēka atbildība

Kaut kas atšķir cilvēku no citām būtnēm – viņa apziņa. Cilvēks var veikt savu uzdevumu apzināti un ar atbildību. Viņš var pats izvēlēties, kā rīkoties un saskatīt arī savas rīcības konsekvences.

Pašapziņas un atbildības audzināšana

Bērniem jābūt brīviem, pilniem zinātkāres un prieka atklājot pasauli. Tā viņi iepazīs pasauli kā vienotu brīnumu un nonāks tiešā kontaktā ar radības skaistumu, kārtību un harmoniju. Viņi iepazīs sakarības, kurās slēpjas visas dzīvības eksistence. Bērni iepazīs paši sevi kā daļu no tā un mācīsies atrast savu vietu kosmosā. Arvien vairāk bērni būs spējīgi pārņemt atbildību par sevi un mūsu Zemi savās rokās.

Marijas Montessori pedagoģiskā koncepcija dod mums pieaugušajiem uzdevumu pirmām kārtām bērnos modināt pateicības sajūtu par to, kas mums dots, mācīt bērniem saredzēt visu lietu savstarpējo saistību un pavadīt viņus savas individuālās vietas atrašanā šajā lielajā kopumā.

 

 

 

17. jūlijs , 2013 plkst. 12:45